Runča un kaķenes kastrācija ir viena no populārākajām operācijām pilsētā dzīvojošu mājdzīvnieku īpašnieku vidū. Tā ir dzimumdziedzeru izņemšana ar ķirurģiskas operācijas palīdzību.

Runčiem tiek izņemti sēklinieki, kaķenēm tiek izņemtas olnīcas un dzemde.

Visbiežāk mājdzīvnieku īpašnieki par operāciju sāk domāt pēc tam, kad dzīvniekam pienāk dzimumgatavība un tas sāk iezīmēt teritoriju. Galvenais kastrācijas ieguvums ir apturēt vēlmi pāroties un vēlmi iezīmēt teritoriju.

Parasti runči un kaķenes dzimumgatavību sasniedz dzīves pirmajos 6-10 mēnešos. Taču tas ir individuāli, atkarībā no dzīvnieka dzimumhormonu līmeņa, tā var izpausties arī vēlāk.

Kādas ir kastrācijas priekšrocības?

• Agresīvas, nemierīgas uzvedības likvidēšana. Sēklinieki ražo hormonu testosteronu, kas mudina runci meklēt kaķenes, iezīmēt un aizstāvēt savu teritoriju no konkurentiem (citiem tēviņiem) Pat ja kaķis dzīvo dzīvoklī un nekad mūžā nav gājis ārā, viņš tomēr sāk meklēties un pastiprināti ņaudēt, saucot kaķeni. Ja vienā teritorijā dzīvo divi runči, tad iespējami konflikti un kautiņi.
• Pārmērīgs testosterona daudzums var novest arī pie tā, ka kaķis sāk uzbrukt saviem saimniekiem.
• Nepatīkamas smakas likvidēšana. Kaķēnu urīnam nav nepatīkamas smakas. Pieaugušam kaķim urīna smaržai pievienojas hormona testosterona smarža. Šī specifiskā smarža palīdz piesaistīt kaķenes. Cilvēkiem šāds urīns ir ļoti nepatīkams, ar asu “aromātu”.
• Kastrējot kaķi, pēc kāda laika specifiskā smarža pazūd. Kaķis tikai dosies uz kastīti un pārstās “marķēt” teritoriju.
• Samazina risku, ka dzīvnieks aizbēgs. Sākoties vasaras sezonai un dzīvojot vasarnīcā, nekastrēti kaķi ļoti bieži atstāj teritoriju, meklējot mātītes. Mājas kaķi ir slikti pielāgoti āra dzīvei un bieži iet bojā.
•  Slimību profilakse. Kastrētiem kaķiem pazūd risks iedzīvoties sēklinieku audzējos, jo operācijas laikā sēklinieki tiek pilnībā izņemti.
• Palielinās dzīves ilgums. Saskaņā ar pasaules statistiku, kastrēti kaķi dzīvo ilgāk.

Trūkumi:

•  Kastrēti kaķi kļūst pasīvāki. Samazinātā aktivitāte izraisa liekā svara uzkrāšanos ar aptaukošanos, kas savukārt veicina diabēta, hroniska cistīta, urolitiāzes un locītavu problēmas.
• No tā visa var izvairīties, ja ievēro veterinārārsta norādījumus, dzīvnieku pareizi baro un nodrošina tam nepieciešamo slodzi.

Rodas jautājums: kad labāk kastrēt kaķi?

Parasti šis vecums ir no 6 līdz 9 mēnešiem. Arī virs 9 mēnešiem vecums nav ierobežots. Bija gadījums, kad, vajadzības spiesti, mūsu klīnikā kaķi kastrēja 20 gadu vecumā. Bet tas, protams, ir izņēmums. Ārzemēs parasti praktizē dzīvnieku kastrēt jau 4-5 mēnešu vecumā. To parasti dara audzētavās, lai izvairītos no vaislai neatbilstošu dzīvnieku pavairošanas.

Kā sagatavot kaķi operācijai?

Ja jums ir jauns veselīgs kaķis, tad dzīvnieku pirms operācijas nepieciešams 10-12 stundas iepriekš izbadināt. Ja dzīvnieks ir vecāks un ar hroniskām slimībām, tad pirms operācijas nepieciešams konsultēties ar veterinārārstu, veikt nepieciešamo klīnisko izmeklēšanu un analīzes.

Pēc operācijas ārsts sniegs individuālus ieteikumus par pēcoperācijas aprūpi un dzīvnieka barošanu.

Kastrācija (ovariohisterektomija) ir dzimumorgānu – dzemdes un olnīcu izņemšana. Tā kā ir augsts komplikāciju un vēža attīstības risks, dzemde tiek izņemta kopā ar olnīcām. Kaķenes vecums ir no 6 mēneši un vecāks. Operācija jāveic miera periodā, kad kaķene nemeklējas. Meklēšanās laikā dzimumhormonu līmenis un asinsvadu apasiņošana sasniedz savu maksimumu, tāpēc šajā periodā pastāv liels risks, jo kaķim jādod palielināta anestēzijas deva un asiņošana arī ir pastiprināta. Ja tiek veikta olnīcu histerektomija, tad atbilstoši katra dzīvnieka indikācijām, kā arī dzīvniekiem, kas vecāki par 8 gadiem, ir jāveic papildus izmeklējumi (asins analīzes, kardiogramma, plaušu rentgens). Pēcoperācijas aprūpi veterinārārsts noteiks individuāli katram dzīvniekam.

Audzētavas klepus (adenovīruss)

Viena no lipīgākajām slimībām ir “audzētavu klepus” (jeb adenovīruss).
Izraisītājs ir adenovīruss, kas kombinācijā ar baktērijām izraisa akūtu elpceļu saslimšanu, kam raksturīgi elpošanas sistēmas bojājumi. Vieglos gadījumos tas ir laringīts vai tonsilīts, smagos gadījumos bronhīts, traheīts un pneimonija (pneimonija). Ļoti bieži šī slimība strauji izplatās audzētavās, kur dzīvnieki tiek turēti tuvu vienu otram. No tā arī radies nosaukums.

Tāpat ļoti bieži sastopami dzīvnieku inficēšanās gadījumi izstādēs un pastaigu vietās (parkos, laukumos un suņu pastaigu laukumos). Slimība ir sezonāla, parasti aprīlis-maijs un septembris-oktobris. Infekciju iespējams izplatīt arī ziemā, ja laiks ir silts, mitrs un lietains. Lai suns nesaslimtu, pietiek ar vakcināciju (vienu vai divas reizes gadā), ja suns bieži kontaktējas ar citiem dzīvniekiem vai bieži dodas uz izstādēm, sacensībām un apmācībām.

Vakcinācija jāveic iepriekš, jo imunitāte veidojas 10-14 dienu laikā. Baktērija Bordetella bronhoseptica ļoti bieži izraisa slimību kombinācijā ar adenovīrusu un paragripas vīrusu. Šajā gadījumā slimība attīstās smagākā formā. Kā zināt, vai suns ir slims?  Pirmajās slimības stundās un dienās īpašnieks pamana sausu klepu. No ārpuses izskatās, ka suns aizrijies ar kaulu. Dzīvniekam ir grūti norīt un dzert. Bieži vien slimību pavada iesnas un asarošanās. Sazinoties ar veterinārārstu, suni var izārstēt dažu dienu laikā. Izvērstos vai sarežģītos gadījumos, kad tiek skartas plaušas un bronhi, slimība var ilgt vairākas nedēļas.

  Tāpēc aicinām mājdzīvnieku īpašniekus vakcinēties  pret “audzētavu” klepu savlaicīgi, pirms sezonas sākuma. Tā pat nav injekcija, bet pilieni degunā.

Mikročips ir izveidots no mikroshēmas, kuras sastāvā ir uztveršanas-raidīšanas ierīce, koda atmiņas bloks, kura tiek iekapsulēta stikla vai keramikas lodē ar iebūvēto daudzvītņu antenu. Vairāk…

Mikročipu ievada izmantojot speciālo vienreizējas lietošanas šļirci, kurš tiek piegādāts kopā ar mikročipu. Vairāk…

Parasti mikročipa kapsula ir neliela. Standarta izmēra mikročipi, kurus izmanto sīko mājdzīvnieku apzīmēšanai, ir vidēji 13 mm gari un 2 mm diametrā. Tātad, tie ir nedaudz lielāki par rīsa graudiņu. Vairāk…

Fizioterapija ir medicīnas nozare, kura pēta fizikālo faktoru ārstniecisko iedarbību un attīsta to pielietojumu ārstēšanā un profilaksē. Tas ir ārstniecisko metožu kopums, kurš izmanto fizikālo faktoru dziedniecisko spēku- gaisma, siltums, ultraskaņa, lāzerstārojums, magnētiskais un elektriskais laukums. Vairāk…

Dispanserizācija iekļauj sevī vispārēju (klīnisko) asinsainu, asins bioķīmiju (aknu, nieru, aizkuņģa dziedzera darbības radītāji), urīnanalīzes un koproloģiju. Ja nepieciešams, tad var veikt arī asins seroloģiju (leptospirozes, toksoplazmozes, hlamidiozes noteikšana). Ja apskates laikā un/vai analīzēs tiks novērotas nobīdes no normas, tiek nozīmēta atbilstoša terapija un ārstēšana. Līdz ar to dispanserizācija ļauj novērst hroniskas saslimšanas formas attīstību, un palīdz sekmēt dzīvnieka ātrāku atveseļošanos.

Lai Jūsu mīlulis augtu skaists un vesels, un lai tas priecētu Jūs un Jūsu ģimenes locekļus ilgus gadus, mēs piedāvājam jaunu pakalpojumu- ikgadēju dzīvnieka dispanserizāciju. To var salīdzināt ar cilvēku ikgadēju veselības pārbaudi. Apskates laikā var atklāt dažādas saslimšanas tas sākumstadijā, kas var palīdzēt savlaicīgi uzstādīt diagnozi un izveidot atbilstošu ārstēšanas shēmu.